Tag Archive | Mutācijas
Pasaules noslēpumi: Evolūcija. Pārstartēšana
Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process paaudzi pēc paaudzes, un evolucionārā bioloģija ir mācība par to, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu. Organismi no saviem vecākiem pārmanto raksturīgās pazīmes (sauktas arī par īpašībām) ar gēnu starpniecību. Pārmaiņas, kuras sauc par mutācijām, šajos organisma pēcnācēja gēnos veido jaunas īpašības. Ja jaunā īpašība pēcnācējus labāk piemēro videi, kurā tie dzīvo, tad tieši šiem pēcnācējiem ir lielākas izredzes izdzīvot un vairoties tālāk. Šo procesu sauc par dabisko izlasi, kas ļauj šīm pazīmēm gūt virsroku pār citām, izdzīvošanai ne tik svarīgām pazīmēm. Pēc vairākām paaudzēm populācija var iegūt tik daudz jaunu pazīmju, ka izveidojas jauna organismu suga.
Kazahstānas mutants ar trim ragiem un sešām kājām
Mutācijas (lat. mutatio – mainīšanās, pārmaiņa) ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas. Mutācijas palielina pēcnācēju daudzveidību. Mutācijas parasti notiek samērā reti (?), bet to parādīšanās biežumu var palielināt mutagēnu vielu, dažu mikroorganismu vai jonizējošās radiācijas iedarbība. Vairums mutāciju somatiskajās šūnās nekādi neizpaužas, bet dažkārt var pasliktināt šūnas darbību organismā, novest pie tās bojāejas vai nekontrolējamas šūnu vairošanās. Dzimumšūnu mutācijas var tikt nodotas pēcnācējiem. Retos gadījumos mutāciju radītās jaunās organisma īpašības uzlabo organisma eksistences spējas – šādiem organismiem ir labākas izredzes dabīgajā atlasē. Tādējādi mutācijas ir evolūcijas dzinējspēks.
